viss vienalga - tev ir 12, 18 vai 27. attiecībā uz pretējo dzimumu nekādi prātīgākas nekļūstam

esmu vīlusies un arī drusciņ īgņojos. tikām pie žurnālu kaudzes, tjip - izplēsīsim smukās bildītes, saliksim pie sienas. es jau kādu laiciņu atpakaļ pie sienas uzliku Margo bildi. ilgi gribēju, nevarēju saņemties. patīk, bet vajag uzmanības novēršanai pielikt vēl kādas fotogrāfijas (neesmu izprintējusi), citādāk visu laiku jautājumi. it kā jau nekas, esmu puslīdz pieradusi un māku normāli atbildēt vai izvairīties bet pirms kāda pusotra mēneša (..) lalala brīvs? iepazīstināsi? nedaudz izsita no sliedēm /tagad nedaudz smiekli nāk/
un tad nu šodien žurnālā nevarēju atrast nevienu smuku bildi, ko pielikt. biju stingri izlēmusi, ka bildei jābūt ar puspliku vīrieti /labākam fenšui jāliek tas, kā trūkst/ un ko es secinu - ir pāris bildes it kā smukas, bet pie sienas negribu. viss tāds mega uzkačāts. smuki, jā. sterili. vai arī sejas vaibsti besī. vissmukākais čalis bija pilnīgi apģērbts. secinājums viens - aizdomas, ka uz mani strādā kaut kas ārpusķermenisks - lai tā būtu personība vai feromoni vai dvēseļu saskaņa (ha!) apstiprinās.

godīgi sakot es no sirds apbrīnoju heteroseksuālos džekus un homoseksuālās sievietes

pieteicu karu braunija receptei. braunijs izcepies un gatavs, es baidos garšošanu atlikt līdz ciemiņu laikam, ja nu kas, vēl paspēs ar gardu ievārījumu sasmērēt un nomaskēt trūkumus

viss ir likumsakarīgi - ja aizej gulēt pusčetros, astoņos piecelies kā pūķis Baisulis (kas ir visu pikto putnu ekvivalents kvadrātā), visu dienu kaut kā turies puslīdz rāmjos, bet vakarā, kad saēdies cepumus, sadzeries vīnu un ēd totāli izdevušos brauniju, viss krāsojas daudz rožaināk
vēl gan līdz trešdienai jāpaspēj drudžaini saēsties gaļa un būs laime pilnībā

godīgi sakot man diezgan vienalga, ko par mani domā citi. tie, kuru domas man ir svarīgas domā labi un mani mīl vai nedomā vispār (notrauc asariņu). pati par sevi esmu pretrunīgās domās