un vēl es šodien garlaicības mākta tomēr aizgāju uz to zinātnieku nakti. apskatījos uz sikspārņiem, aknu fasciolu (neguglējiet - pretīgi), kaut ko dzīvu, kas reiz mitis ziemeļbriedī un trušu kašķa ērcīti, kas gāzelēdamās lien ārā no redzeslauka
baidos iet gulēt - ja nu visādi mūdži rādīsies

angīna zeļ un plaukst, bet arī mans organisms nav pliku roku ņemams - brokastīs pasūtināja burkānus ar majonēzi un ķiplociņu, drusciņ vēlāk ceptus sīpolus tagad gandrīz vai jābaidās, kas būs tālāk. vispār efektīvi - griežot sīpolu kārtīgi noraudājos, visu rītu gribas šķaudīt, tirpst deguns un izsprāgst pa asariņai, tikai šķaudiens kā nesanāk, tā nesanāk

tā kā visiem tiem, kas bija ballītē iesaku profilakses nolūkos palietot ķiplokus, kumelītes, dzērvenes, upeņu dzērienu vai vismaz šnabīti dezinfekcijai

ir šausmīgi slimot, kad esi pamests viens kā pirksts. sapratusi, ka drīzāk badā nomiršu nekā sagaidīšu biedrīšu no ballītes (kur es ceru viņai jautri iet) aizgāju līdz veikalam. atpakaļ negriezos tikai tādēļ, ka lija un es jau biju pašā viducī. izpirku veikalu un atnākusi piecas minūtes (!) savos divpadsmit kvadrātmetros meklēju tējkannu, kura nesaprotamu iemeslu dēļ nebija tur, kur tai jābūt, bet paslēpusies virtuvītē pie krāna blakus trauku mazgājamiem līdzekļiem