esmu sadarījusi delnas locītavu. pašai nav īsti skaidrs - kā. trīs dienas sāpēja kā elle, ne saliekt, ne satvert, ne pakustināt. tagad it kā ir normāli, varu staigāt arī bez elastīgās saites un ziedēm, tikai sāk nodarbināt jautājums - kas vainas. jo saites sastieptas man ir bijušas, tad sāp kustinot. tagad sāp arī nekustinot, pat ja roka novietota un nofiksēta. lauzts vai plīsis nevarētu būt, jo traumas izcelsmi neatceros. uztūkuma nebija, apsārtuma arī ne, kustināt it kā varu, tikai doma 'ja nu lauzts' spītīgi riņķo pa galvu, jo īpaši tādā rītā kā šis, kad varu laiski sust, puņķoties un klepoties, kamēr splīns, gurdums un garlaicība pārklāj pasaulei segu

visi kā cilvēki, tikai es - ņerkšķis. labāk nemaz neieslīgt detaļās, kā man sāp mati un acis un ausis un krūtīs smagums iemeties, galvā džinkst, rīkli dedzina, visi mīkstumi un kauli nogulēti, rūkdama nāk aizparītdiena ar darāmajiem darbiem, ja es sākšu to savu apziņas plūsmu fiksēt ātri vien palikšu viens un nelaimīks
bet nu labi, ja reiz jūs nerakstiet, skatīšos filmas, ēdīšu gardumus un ļaunīgi tricināšu riepu, lai kūst, lai plok, lai pazūd līdz vasarai

klau, varbūt kādam datorā aizķēries fails ar subtitriem vai latvisku skaņu celiņu Zvaigžņu kariem? varbūt tas kāds var/grib padalīties? smadzene galīgi nav spējīga tvert runu svešvalodā, visas sešas filmas nīkst neskatītas