jāsaņemas apēst kartupeļus, piekārtot šo māju un aiziet līdz otrai mājai, pa ceļam neizlaižot garu. vajadzētu arī pie vecmāmiņas ieskriet, bet, zinot manu brīnišķīgo radu tieksmi runāt kaudzē visiem reizē, mans nabaga pauris vnk izšķīdīs
bet tik ļoti gribas ērkšķogas, ka vajadzētu saņemties

atkal jāieliek sludinājums zināmā sadaļā. un atkal man gribas plēst matus un dauzīt galvu pret sienu. ne gluži savus matus un ne gluži savu galvu, ja gribam būt pavisam precīzi

mani kretinē laukā patērētāja bezatbildīgā attieksme pret lietu, ko viņš vēlas iegādāties. Vai tad, kad iegādājas sadzīves tehniku, pārtiku, apģērbu, mašīnu, jebko cilvēks pievērš uzmanību kur, kā un cik kvalitatīvi tas ir ražots - jā. jo nevienam jau negribas iegrābties, vai ne. un man besī tas, ka cilvēki ir iedomājušies, ka ar mājdzīvniekiem viss ir citādi. gribu tādu un šitādu sugas zvēriņu (šitādā krāsā, šitāda dzimuma, ar tādām ausīm, potēšanas pasi, ciltsrakstiem u.t.t. u.t.j.pr) pēc iespējas lētāk. un nesaprot jau cilvēki, ka tas, ka abi zvēra vecāki ir ar ciltsrakstiem, tiek regulāri potēti, baroti ar dārgu pārtiku, regulāri atrādīti vetam un tā tālāk (par pārošanās atļaujām, kucēnu aktēšanām un pārējām formalitātēm man ir visai attāla nojausma, ja) maksā naudu. tieši tādēļ jau sugas zvēri ir tik dārgi. un tad, ja tas, kam jāmaksā pusotru simtu kā minimums maksā piecdesmit, ja, nozīmē, ka kaut kas nav. un tad ir jārēķinās ar to, ka jāizgrūž pāris simtu iedzimtu vai neārstējamu slimību diagnostikai un ārstēšanai vai midzināšanai. bet nē, man vajag un man vajag lēti.
pieprasījums rada piedāvājumu, vai ne. un tad nu rodas visādi nelegālie pavairotāji, tirliņi, kas piemiskašu kaķēnus saved kārtībā un nopārdod par normālu piķi kā sugas zvērus bez dokumentiem. vēl sliktāki par šīem tirliņiem ir tie, kas izdomājuši, ka grib smukus bēbīšus un tad nu sludinājumos meklē sugas, pussugas vai sugai līdzīgu zvēru pavairošanai. noteikti paziņas grib tieši tādu pašu zvēriņu. un nespaort jau cilvēki, ka no tiem gribētājiem viens pārgribēs, kamēr nu pie tiem sīkaļām tiks, viens apbērnosies/pārcelsies un vairs nevarēs, viens paņems kko citu, vienam vēl tur kaut kas un tikai piektais paņems to zvērēnu.
nemaz nerunājot par to, ka tagad pat labiem, atbildīgiem audzētājiem grūti atrast pircējus jo krīze-šmīze-viss-ir-slikti-aiaiai

nu lūk. man besī tas, ka cilvēki nesaprot, ka kropļo tirgu. jo šis tirgus sektors ir tieši tāds pats kā citi, tikai pūkainie purniņi vieglprāšiem aizmiglo acis, ka tā nav. un man gribētos, lai tie, kas ir iegrābušies nevis izmet zvērus tad, kad tie ir pieauguši un izrādās, ka VASiņam austiņas nestāv vai kas nu tur, bet iet un raksta iesniegumu tiesībsargājošajās iestādēs. man gribētos, lai tiesībsargājošajām iestādēm nebūtu pajāt, ja viņi reāli uzliktu liegumu, naudassodu (ar šito varētu drusciņ palāpīt to pašu nelaimīgo budžeta deficītu) vai liktu pasēdēt
un vispār man gribētos lai mēs visi dzīvotu normālā valstī, nevis tādā, kur visiem par visu pajāt

vai ir kāds veids, kā ar domu spēku uzlabot kaimiņu muzikālo gaumi? ilgi es vairs to urlu popu nevarēšu izturēt

es ceru, ka kādreiz dzīvē man pāries kautrība nosauktciparus un cenu

Kā parasti zīmē komiksus - tādā mazā slaidšovā uzveir vai uz a4 lapas katru atsevišķo kadru? Ir ienākusies laba ideja un gribu mēģināt zīmēt pati. un tas nekas, ka neprotu zīmēt