cirslītim cirslīša ķibeles. jeb beidzot noskaidrots, ka liela daļa lombardu pēcjāņu sestdienās jau vērušies ciet, bet atlikušajos vai nu tikai uzpērk zeltlietas vai tiešām nav tievo nokia lādētāju. tā jau nekas, bet vecā labā uzticīgā samsunga lādētāju esmu labākajā gadījumā atstājusi kaut kur pie tēva, sliktākajā gadījumā pakāsusi pavisam. tā nu nāksies atkal padzīvot akmens laikmetā
labi, ka man nav neviena erotiskā telefondraudziņa. citādāk vēl sakars pārtrūktu

noskaņojums tāds, ka jāklausās dziesmiņas, kurās kāds gaudo uz mēnesi. bet ko lai dara, ja tādas dziesmiņas gandrīz vienīgās ir patiesas

par godu tam, ka uz nama ārdurvīm uzlīmēta lapiņa ar baktērijas nosaukumu, palietoju googli. labāk nebūtu lietojusi un dzīvojusi neziņā. tagad liksies, ka no visiem krāniem lien laukā baktērijas