man regulāri nāk spams no kādas jauniešu organizācijas. tikko sametās šķērmi, jo piedāvāta dalība 'darba nometnē' Spānijā.
Spānijai jau, protams, nebūtu ne vainas, bet tās asociācijas ar darbu nometnēs nav nekādas saulainās

lūk ko mums nodara izglītība. kur vien raugies - visur uzglūn zemteksti. samaitā prieku un piesārņo apziņu ar nevajadzīgām asociatīvaām saitēm

http://www.apollo.lv/portal/life/articles/238368?ref=news-top-ad-07

un vēl silti iesaku jums pirms katra piknika kārtīgi saziesties ar pretinsektu ziedi. māmiņai aizvakar kaut kāds knausis iekoda plakstiņā, acs zila, aizpampusi, vakar arī sirdsklauves, labi, ka mājās tavegils.
šogad šausmīgi daudz odu, ērču un visādu citādu preteklību, dzirdēju arī, ka vimaz viena govs esot kritusi.
mums nemaz nevarag vulkānus, tornādo, cunami etc, mums ir ērces un knauši

kaut kas Zīveres izpildītajā "Es aiziet nevaru" ļoti atgādina kaut ko no Mireijas Matjē, Edītes Piafas un Žaka Brela (Brels=monamūr)
varbūt tas saistīts ar Polu Mariā (visi taču atceramies padomju raidījuma "Zvēru pasaulē" sākuma titrus). uzreiz prātā tie laiki, kad uz skatuves dziedātājs viens kā bārenis prožektoru gaismā, kaut kur nostkāk pilns orķestris un tad nu dzied tā, ka visiem asaras uz vaigiem

http://www.youtube.com/watch?v=fLWD_JVMwCc