zināmā mērā jaunā nodarbe nāk par labu - ir uzlabojušies mani higiēnas ieradumi, tagad darbā es neurbinu degunu, nekasu seju (pūtītes), neslauku puņķus piedurknē, vispār cenšos pati sev pieskarties tikai ar nesen mazgātām rokām. cenšos arī dzīvniekus nebučot, kas gan ir tik grūti, ka aprobežojos ar pāris bučiņām uz pieres, kad galīgi nevaru nociesties, lielākoties bildējot jauniņos vai staiginot mīluļus.
vispār ar tiem mīluļiem ir interesanti - katram velk uz ko citu. vienam čalim patīk visi lielie suņi /jautāts, kurš viņam mīlulis, viņš protams nevienu īpaši neizceļ/, meitenei ar atzinības diplomu patīk īpašie, žēlojamie, bet man pašai visi vecie ar sirmiem purniņiem. un vēl arī tie ar negantu raksturu /kas laikam nav pārāk saprātīgi/ un vienkārši neglītie
bet tas nenozīmē, ka var kādu īpaši izcelt, vismaz viņiem klātesot, jo visiem zvēriem jābūt vienlīdzīgiem, ja negribas, lai nevienlīdzīgie greizsirdības dēļ sāk kašķēties
