un ja nu juus veel nezinie, ka ir taada filma "Serzhanta Lapina atgrieshanaas" tad pagugleejiet seansus un aizejiet, jo tur ir kaut kas dikti miiliigs un smeldziigi sirsniigs redzams. taa ja

ak, paldies par jūsu labajām sirdīm un gaišajām domām, fleška atradās.
izlēmu, ka pietiek slēpties mammai azotē un tā nu šodien atkal esmu atpakaļ iekš Rix.
izkurināšu, izmetīšu pāris nederīgu lietu, izmēzīšu istabu, pieteikšos uz Diānām un beidzot darīšu ko jēdzīgu

šodien redzēju stirniņas. divas gab. tā mierīgi ganījās mežā kādus trīs metrus no žoga, kas pie A7 šosejas.
un visi lielie sniegainie lauki bija zvēru pēdu izmargoti. zaķu pēdas pazinu, vairāk neatceros, kā atšķirt briežus no aļņiem, kaut gan tur gan jau stirniņas skrējušas. briežiem un aļņiem tak jābūt pārāk kautrīgiem, lai nāktu laukā tur, kur ir cilvēki

my life sometimes is freaking me out

kopīraits neatminams

kaut gan pareizāk būtu teikt weirding me out

patiesībā jau tas ir tieši tik vienkārši - par visu jāmaksā. naudā, baudā, graudā, ar darbu, ar vientulību, padevību, tikai mums reizēm aizmirstās, ka katrai izvēlei ir sekas, mēs aizmirstam, par ko un kādēļ maksājam, tādēļ jau arī tā grāmatvedība šķiet tik netaisna. bet ta nav, tur mēs esam kļūdījušies, izvēloties kaut ko mazāk vērtīgu nekā maksa. un reizēm jau tu nemaz nevari paredzēt to, kā viss izvērtīsies un kāpēc

tā man šobrīd šķiet