patiesībā tas, cik cilvēki ir visu zinoši ir līdz absurdam apbrīnojami. jo īpaši reizēs, ka visi pārāk aizņemti, lai sniegtu konkrētu nelielu palīdzību un pēc tam, protams, visi lieliski zin, kādēļ tu neesi gana labi ticis galā. man pat vairs nav ne spēka, ne vēlmes dusmoties, es tikai nedaudz brīnos, cik mēs, cilvēki, esam jocīgi

šodien atgrezos pie tradicionālajām vērtībām un atklāju, ka bumbierenes - tas ir tiešām kas jēdzīgs (man vienas ir sarkanas ar melnām svītrām un maziņu mežģīnīti ap stilbiem, diezgan pat seksīgas), es šodien strādāju minikleitā (man ir begala skaista minikleita - melna ar baltiem akcentiem - īsa, silta, palielu dekoltē un garām rokām, diezgan glaimojošā garumā t.i. īsumā) un šefs, tas pats kurš korporatīvajā minipasākumā man iedāvināja sarkanus stringus ar baltu pūku (tādas piedienētu draiskulīgām sniegbaltītēm, kas bija diezgan pārsteidzoši pat ņemot vērā to, ka lielākajai daļai dāvaniņas nāca no seksšopa) man uzmeta tādu 'jū ārt kvait hat' skatienu.
mazais šefs, atbalsta persona un ikdienas kolēģis - viss vienā izteica rīkojumu rīt vilkt tieši to pašu kleitu. ņemšu vērā un paklausīšu, šausmīgi uzlabo omu