šodien 16.30 sv.Franciska baznīcā draudzes jauniešu kora koncerts. viņi tā dzied, ka skudriņas skrien. skaisti. ja ir laiks, iesaku aizčāpot

esmu pusvārījusi pupas, izsautējusi kāpostus, pabarojusi un apstrādājusi kaķus, iekūrusi krāsni un tagad jūtu tik tīksmīgu nogurumu, ka laikam ielīdīšu migā par spīti visām neuzņemtajām grīdām un nekārtotajiem rakstāmgaldiem. galu galā - reizi pa simts gadiem, jo īpaši dzimšansdienā, taču drīkst darīt to, kas ienāk prātā, kaut arī tā būtu laiskošanās netīrā dzīvoklī zem segas un trīs grāmatu vienlaicīga lasīšana, nogriežot sev krietnu gabalu kūkas.
dažreiz ir tā, ka labākā sabiedrība pasaulē esi tu pats

man, piemēram, ļoti patīk skaisti vīrieši. viņiem visiem jau tā gana daudz trūkumu un ambīciju, tad vismaz var paskatīties uz ko skaistu
par skaistumu labāka, protams, ir lietderība, bet tur nu viss nav tik viennozīmīgs

man tikko izteica kompilmentu, ka mani lieliski varētu iedomāties LLU kojās, jo zināms, kur tās ir. es gandrīz apraudājos - man ir divdesmit četri gadi, es vairs negribu dzīvot kojās, es gribu kaut nelielu intimitāti ejot dušā
vispār es laikam nepārkvalificēšos. jāturpina iesāktais, vai nu vienmēr kultūras lietās būs tāds panīkums.
bet man būs kaut kā jānobeidz tā skola - šausmīgi gribas mācīties. ja rudenī varētu kur iestāties vispār būtu lieliski

ir kaut kas tik sirsnīgs tajos neveiklajos pašu sacerētajos apsveikuma pantiņos, ka mana izsmalcinātās literatūras pazinējas ledus sirds atkūst un sažņaudzas