šodien pār mani nāca šausmīga atklāsme. tie kaimiņu bērni, kas ķērc nelabās rēzus makaki pērtiķēnu balsīs, ja, nu tie paši, par kuriem es regulāri žēlojos. viņi reaģē uz manas tējkannas skaņām un atdarina precīzi tādu pašu troksni
man šķiet viņi samācījās no tās tējkannas

šī ir superlaba diena - vienu mazminci aizvedām uz Ķengaragu un nu viņai vienai šiki apartamenti divstāvīgā privātmājā. un bēbis ar ko spēlēties
es jūtos tā, it kā šodien būtu svētki, tik silti un priecīgi ir ap dūšu

man ir ļoti maza žēlsirdīgo māsu pieredze un ļoti nopietns jautājums - vemšana taču ir normāla blakne, kad pacients atgūstas no narkozes ?

šis ir konkrēts vaimanuvai vakars. vienam kaķim actiņa asiņo (jāuzliek ledus, 24 h pēc operācijas tā var būt) cits aizlīda aiz plīts uztaisīt čupiņu pašai konservu pārgriezts pirksts (mazais pirkstiņš brūce pagara un dziļa) un visa izlietne asinīs un vēl pat nav deviņi vakarā
un vēl mamma rīt nebrauks, jo pašai koncerts, bet es esmu tik bēdīga un maziņa ka man gribas kādam pieglausties un lai mani pažēlo, bet mājās ir saldumi, un nav ūdeņraža pārskābes vai ledus un viss ir slikti jo piespiedu kārtā esmu kreile un nav ar ko dezinficēt brūci un kaķi nīkst būrīšos un man ir besis
labi, ka šovakar nav jāpotē, jo es nesaprotu, kā vnk izmazgāt aci
un tas viss vēl pie tā, ka pēdējā laikā asinis rada dīvainu jušanu

vai 1. slimnīcā vēl ir traumpunkts? un vai tagad strādā?
man laikam vajag šuvi