man nav iebildumu pret to, ka vecie draugi satiek jaunas mīlas un sāk jaunu skaistu dzīvi. man ir iebildumi, ja izrādās, ka tai jaunajā skaistajā dzīvē man vairs nav vietas
vissliktākais ir tas, ka mēs dzīvojam vienā kvartālā, ja, septiņu ielas numuru attālumā, ja skaita pēc nepāra numuriem. vot tā. paliku bēdīga
un es taču nezvanīšu un neteikšu ēhehē, atceries, tava mugursoma ir pie manis, ēhehē, atceries, tu tur man kaut ko uztaisīji. ēhehē, varbūt varam saskrieties. varu iztēloties kā man saka ēhehē, mamma būs mājās, aizej pakaļ
es to protams varētu izdarīt, bet tas nav tas, ko man vajag. man vajag lai nav tā, kā pēdējoreiz, kad ir vienalga vai es tur esmu un man var skatīties cauri. es gribu draudzēties ar cilvēkiem, kam interesē, kā man iet. laikam jau es varu vai nu gaidīt, kamēr hormoni nomierinās un viss kļūst puslīdz normāli un varbūt parādās laiciņš, ko veltīt visādām renātēm
vai arī vienkārši es varu gaiīt ar maisu
garīgais: migrēna
atcerieties es te raksīju par to, ka daktere teica, ka man nekad mūžā nevarētu pārsprāgt pauris. man šķiet, ka tas pamazām notiek. ja ātrs bumš un pļakš, tad vēl nekas, bet tagad es vnk esmu gatava dauzīt sienas un kērcošos kaimiņu bērneļus un nokost kādam galvu
šoreiz tiešām man šķiet, ka es nosprāgšu
vīrieši-balerīnas un deviņdesmito popsis
ja jums ir laiks un gribas paskatīties, kā vīrieši danco Gulbju Ezera balerīnu kostīmos, dekorācijās un salona atmosfērā, iečolējiet saiti. Ennijas Lenoksas klipiņš, varbūt paķers nostaļģija uz saldajiem deviņdesmitajiem
http://www.youtube.com/watch?v=Qsl2O2H7
laikam sākšu krāt grūti izrunājamos krievu vārdus, ar kuriem esmu tikusi galā
gladkošersķennij ir vienīgais, ko uzreiz varu atcerēties
ā vēl - dostoprimečateļnosķi
mēģināju māmiņai pārsūtīt vienu saiti. tik vien jāizdara, kā jāpārkopē adrese un jānospiež enter. elementāri, ne? pēc 5 minūtēm rezultāts ir negatīvs (vai pozitīvs - kā uz to skatās) māmiņa ķiķina no krēsla krisdama, neraate paliek pikta un mozilla viņai izmet nevis saitu vai normālu adresi, bet info kur kas un kā domēnu ir reģistrējis
apbrīnojami, ņemot vērā to, ka man ar visu manu stāžu tā NEKAD nav gadījies, es pat nez vai mācētu šo info atrast. pat ja man ļoti ļoti vajadzētu
lai nebūtiu jādomā par kaķiem un citām saspringtām dzīves situācijām (ievietot vēlamo), lasu blogus par prostitūciju
ziniet ir tādi mirkļi, kad tu ieskaties cilvēkam acīs un laiks kļūst kā ķīselis - tik lēns un staipīgs un tu aizmirsti visu, ko domāji un gribēji teikt un to, ka elpo
es jau esmu aizmirsusi to sajūtu. un to, kā ir tad kad divi stāv uz ielas stūra un skūpstās, visapkārt steiga un darba duna un mašīnas, bet viņi loves burbulī es vnk neesmu piedzīvojusi
bet nekas, mēģinu nepārdzīvot, tagad jau paliek tik auksts, ka bučojoties vienalga var herpes dabūt
