iepriekš | 15. Septembris 2009 | tālāk
porcelāna lellīte [userpic]

15. Septembris 2009 (11:26)

dienišķā matemātika - esmu tikusi pie diviem (pašas) lietotiem apavu pāriem, pilna maciņa kosmētikas, divām nezināmas piederības tibeteikām un nelielas aptieciņas, kurā pašai par lielu prieku atradu pazaudētio štingābeli (la kamertoni 440 Mz)

porcelāna lellīte [userpic]

15. Septembris 2009 (13:17)

un kā lai es šādā laikā stpēju uz mazilsētu?!

porcelāna lellīte [userpic]

stopētājas hronikas

15. Septembris 2009 (19:42)

izkāpju no maršruta autobusa akurāt pie mahimas noliktavām, stāvu ceļa malā paceltu roku, neviens neņem. pēc 5 minūtēm no pieturas atnāk skuķēns:
-Labdien! Kur jūs brauksiet?
-Labdien! Uz mazpilsētu. Un jūs?
-Ā. Es uz Ķekavu. Ziniet, es tikai gribēju jums pateikt, ka ja brauc uz Ķekavu, tad par autobusu nav jāmaksā.
- Ā, labi, pasaka šokētā neraate un neattop i paldies pateikt jo cītīgi prāto kas gan tas varētu būt par autobusu, kurā par braucienu uz Ķekavu nav jāmaksā.
Elementāri, Vatson - ja tev ir seši gadi vai mazāk, noteikti autobusu parki Tevi vizinās par brīvu

porcelāna lellīte [userpic]

kā piezvanīt vecmāmiņai

15. Septembris 2009 (19:43)

Cirslītis: nu kur tu esi?
persona X: koa?
C: nu tu esi mājās?
X: kādās mājās?
C: es prasu vai vecāmamma ir mājās?
X: jūs ne tur trāpījāt
C: bļe, kas tu stulbs esi, vai? es tev prasu - vecāmamma ir mājās?
X: jūs ne tur trāpījāt
C: koa? es tev prasu vai S.... B.... ir mājās?
X: es jums saku - jūs ne tur trāpījāt
C: bet es tev prasu - vai vecāmamma ir mājās?!
X: es NEZINU, jūs ne tur trāpījāt
C: koa?
X: jūs ne tur trāpījāt
C: ā, izdveš cirslītis un fiksi nomet klausuli un pēcāk visu pēcpusdienu prāto vai ir vērts apkaunot sevi vēl vairāk, nosūtot atvainošanās sms. zvanīt vairs nav dūšas

porcelāna lellīte [userpic]

nav jau labi ņirgāties, bet:

15. Septembris 2009 (20:42)
garīgais: smieklīgs

Meklēju fraņču valodas tulku - var būt studējošs students.
(c) ss.lv

porcelāna lellīte [userpic]

15. Septembris 2009 (22:01)

un vēl šodien Abrenes ielas autoostā es satiku pašapzinīgu ielas kaķi, kas rātni sēdēja uz soliņa. piesēdos blakus, iepazināmies tuvāk, pakasīju aiz auss, pamurrinājāmies, es braucu tālāk, viņa piegāja pie citas meitenes murrināties
pirmo reizi redzēju ar dzīvi tik ļoti apmierinātu "Pilsētas kaķu dzīves" programmas dalībnieku
ir labi, ka ir labi cilvēki, kam rūp mazie ielu draudziņi

porcelāna lellīte [userpic]

15. Septembris 2009 (23:43)

disharmonija taču pāriet?
lūdzu, sakiet, ka kādu dienu mēs pamodīsiemies un viss atkal būs normāli un mēs atkal pratīsim turēt roku dzīvei uz pulsa, rakstīsim pubertātes dzeju un peldēsim, nevis kaut kā kulsimies pa straumei

iepriekš | 15. Septembris 2009 | tālāk