shoriit pieceelos saaposhu galvu, apsarkushaam aciim un izkaltushaam asaraam uz vaigiem. priekshniece pavaicaaja vai es atkal esmu raudaajusi. it kaa es to vien dariitu /kaut gan spriezhot peec aareeja izskata taa vareetu padomaat, jaa/
man skiet, tas bija taadeelj, ka atcereejos kaa es vinju peedeejo reizi redzeeju pirmsbrauciena balliitee un vinjam teicu, ka 'gan viss buus labi. kaadreiz' 'tu domaa?' vins pajautaaja un es vinjam liku tureeties un nedariit mulkiibas /bet varbuut man taa tikai tagad gribeetos domaat/ un tad vinjsh mani apskaava un ilgi nelaida valjaa un tas bija mazliet kaa tajaa reizee Plavniekos, kad, nevareedama sakurinaat ierados naksnot pie c3po un vins mani paostiija un teica, ka es labi smarzojot
un tad es atcereejos to reizi kaut kad vasaraa, kad vins atbrauca palikt pie manis pa nakti, jo citaadi praataa naak visaadas dumjas domas /tagad, protams, skaidrs kaadas tieshi/ un es vinju gandriiz aizdzinu jo biju kashkiiga un nikjiiga un nelaimiiga un man bija PMS /ko es tieshaa tekstaa pazinjoju ar piebildi, ka mani kaitinaat nedriikst, citaadi dabuus par visas pasaules viirieshu greekiem/ un vieniigais ko uz to dzirdeeju bija 'gribi hagu?' un vinjsh nodziivoja nedeelju
un tagad man sevis mazliet zeel, jo nomiris cilveeks, kursh bija staigaajosjhs atgaadinaajums tam, ka visi viirieshi nav taadi kaa mans teevs. ka ir iespeejama draudziiba starp viirieshiem un sievieteem. ka ne visiem viirieshiem no manis vajag kaa reiz to, uz ko neesmu gatava. patiesiibaa vinjsh bija gandriiz vieniigais, ar kuru man bija viegli. vienmeer. un tas bija kaut kas loti svariigs, jo ar mani ir gruuti - es esmu smaga. nekaada spiediena, tikai neizstaastaams maigums. ar mani vinjsh bija maigs. bez zemtekstiem, bez neeertiibas sajuutas, bez divdomiibas. cilveeks, ar kuru var vienkaarshi dariit kopaa daudzas lietas - piedzerties, iepirkties, pastaigaaties, skatiities filmas, gatavot vakarinjas, runaaties. cilveeks, ar kuru man bija tas gods draudzeeties. kuram piezvaniit tad, kad netieku galaa ar kaadu praktisku siikumu. cilveeks, kuram uzdot kaadu pilniigi nenoziimiigu jautaajumu, piemeeram 'kaa tu doma, vai vardes arii taapat kaa chuuskas un kirzakas izaug no aadas?' un ar kuru es - buutne, kas teoreetiskaa liimenii ir speejiiga, piem. aprspriest lielu un mazu kruushu priekshrociibas vai ko tamliidziigu kameer tas paliek vispaarinaataa liimenii, bet sakautreejas tikliidz jaarunaa par kaadu Tabu teemu personiskaa kontekstaa. nu un ka es vareeju ne vien pazinjot par to pms, bet citreiz arii izsmeljoshi izstaastiit kas tas pms ir par zveeru un ko eed un ar ko atskiras tamponi no paketeem (jaa - omfg) un citiem sievieshu fiziologijas jautaajumiem - nu tur par reezus faktoriem 'n'shit
cilveeks, uz kuru skatoties priecaties par to, ka ir skaisti cilveeki uz kuriem skatiities bez iekaares. kad man kaut kad sen sen ealze pajautaaja vai man tieshaam nekad muuzhaa nav naakusi praataa doma ar vinju buchoties un peec tam pajautaaja vai es esmu normaala jo vinjsh tachu ir smuks
cilveeks, kursh toreiz staastiija par to, kaa nomirs, bet es biju paaraak iereibusi lai tam pieveerstu uzmaniibu. es paaraak naivi ticeeju tam, ka viss buus labi. ka taa diagnoze ir pagatne. jo vinjsh bija mans draugs. es nejutu to, ka vinjsh bija slims. varbuut negribeeju just. un tai citaa reizee, kad vinjsh man staastiija ko biedeejoshu man vajadzeeja saprast savas sajuutas, klausiit intuiicijai un teikt 'jaa, tas ir slimiigi, tev jaameklee paliidziiba, tu esi paaraak svariigs lai es tevi zaudeetu'
bet ko nu vairs. nu vairs nekaa. tagad var tikai meeginaat neaizmirst to visu labo un domaat par to, ko teica fotokaarlis tad, kad staaveejaam vinja maajas pagalmaa un raudaajaam viens otram uz pleca.
kaut kaadaa meeraa vinjsh man ir atstaajis fotokaarli. es vinju jau esmu adopteejusi un tagad ceru, ka kaut kad tai visaa aarpraataa neesmu vinjam nosuutiijusi nepareizas vibraacijas
vainu jau, protams, var mekleet un atrast katrs no mums visiem, tikai atbildiiba par shiem suudiem gulstas uz vienu cilveeku. vinju. un man kaut kaa jaaiemaacaas samierinaaties ar vinja izveeli un jaacer, ka kaut kad es vareeshu vinjam piedot to, ka vinjsh mums visiem to ir nodariijis. un neaizmirst to, ka vins bija arii mans draugs un cereet, ka ar to tiiro draudziibu vinjam pietika. un ka es dariiju pareizi nespiezhot runaat un ljaujot kluseet un vienkaarshi esot blakus. un ka es vinju kaut kadaa meeraa neesmu nodevusi un atstaajusi liktenja zinjaa ar visiem vinja deemoniem. bet to jau vairs neviens nepateiks
ir jautaajumi, kuriem jaapaliek neatbildeetiem

un bija jaapaiet ljoti ilgam laikam lai es kaut aptuveni vareetu izstaastiit to, kas vinjs man bija. un ka vins nesaneema to veestuli. un ka kaut kad migreenas leekmee es vinju atdraugoju un tikai beerees sapratu, ka vinjsh daudzus ierakstus vnk nevareeja izlasiit

ilgus gadus es nevareeju raudaat. tikai aiz dusmaam taadaa niknumaa, kad rokas saznaudzas duurees un asaras pashas izspraagst. vai miegaa. un, protams, romantiskaas filmaas un graamataas /ir apkaunojoshi atziities, ka es vienmeer raudu, skatoties Titaaniku un Far away/. bet par sevi - nekad. nu un tagad ir kaut kas atveeries un es vareetu raudaat nonstopaa vienkaarshi taadeelj, ka ir beediigi. vai bail. vai saapiigi. vai vienkaarshi gribas paraudaat