šodien konkrētība mani dzen izmisumā. saņemto failu nevar atvērt, jo tas ir kaut kādā mistiskā formātā ar x galā, tātad es tur savus personas datus nevaru ielikt. kad Krievijā brīvdienas nezinu, ko un kā likt sastādāmajā programmā - nezinu, sūda veļmašīna nav izkustējusies ne par sprīdi, papildatmiņu neesmu iegādājusi, kompītim vēl tikai jābrauc pakaļ /bet tad vispirms jāaizbrauc uz mazpilsētu/, visos grāmatu veikalos rindas, kā reiz tieši pie bērnu plauktiem. džinsus nevar nopirkt, alpīnistu apakšveļa vēl nav iegādāta, pie ārstiem baigās rindas /patiesībā ir diezgan briesmīgi. pieraksts ātrākais uz 18-o, ja kas dikti sāp jāiet pa tiešo uz uzņemšanu. nebrīnos, ka mums te ir augsta mirstība slimībās, ar kurām patiesībā var tikt galā/ nauda iet uz galu. ar papīru šķirošanu un ārā mešanu nekas diži sanācis nav /laikam pie vainas sasodītā mīkstsirdība un peles sindroms/ aizbraukšanas datums vēl nav zināms
un pie visa šī man uz deguna ir milzīga aukstumpumpa, kas visu laiku knieš un kaitina. tā jau nekas, tikai janobildējas san.grām. un tur nu būtu vēlams vismaz ģīmis bez defektiem
man laikam tūlīt būs depresija

laikam iešu nopirkt zobupastu ar baziliku
vismaz kāds prieciņš

varbūt es kādreiz uzrakstīšu noveļu krājumu ar nosakumu Tā mīl mazpilsētā. publicēt gan varēs ne ātrāk kā pēc gadiem divdesmit pieciem kad daļa varoņu būs šķīrušies no dzīves, jo noveles būs norakstītas no dzīves un tas jau pašiem varoņiem parasti nepatīk