mani vajā kaut kāds varbūt-es-tomēr-kļūdos sindroms, kad es atkal sadaru to, ko biju pati sev nosolījusies nedarīt, mokos ar grēmām, šķebīgumu un vainas apziņu

nekad nebūšu no tām sievietēm, kuras dzīve grozās ap vīrieti vien, un kura vienam tādam visu dzīvi pakārto, es kādreiz domāju
un lūdzu - mans vārds ir renāte, esmu sekretāre un mans boss ir vīrietis