Dundagā es, piem. viena gulēju lielā teltī zem milzu liepas tāpēc vien, ka nebūšu jau pusijs. ja reiz glābēji atrastos /un spiegt es protu skaļi/ un varētu sagadīties pāris mēnešus vienai padzīvot tālu prom no civilizācijas

nezinu, ko darītu, ja man pašai ar sevi nebūtu interesanti.
zinu gan - baidītos un garlaikotos

ja gribas aizbraukt kaut ko patālāk, pie dabas, prom no civilizācijas un pie zirgiem, Dundagā ir tādi Kalēji, kur ir naktsmītnes un zirgi. forši saimnieki, skaista daba, netālu paliels ezers un izjādes tikai par diviem latiem STUNDĀ
ir arī barjeras, pār kurām var lekt, ja nav bail un pietiek prasmju

man tiešām nav skaidrs, ko cilvēki darīja pirmsgugles laikā
tas neiedomājami paātrina visus aizej-tur-nezinkur-atnes to-nezinko procesus