man vēl joprojām nav skaidrs, ko šobrīd dara Ozols, bet Gustava jauno projektu gan laikam atzīšu par dikti izdevušos

..seifs, ko var atmūķēt tikai uz tausti, saulīte drūmos vasaras rītos..

man šķiet ka šis, tāpat kā Šlāpina teksti par Kabulu 68.ajā ir labākais, kas latviešu mūzikā pēdējā laikā ir noticis, un pretendē uz labākajiem ever
ideālā atbilstība, ka sacīt jāsaka.

ja es nebūtu tieši tik liels cirslis lai neprastu apieties ar doremi.lv, zan mani nožmiegtu par vienīgās pleilistes dziesmiņas drillēšanu riņķī un apkārt