nezinu kā tev, mans mazais draudziņ (hihihi), bet man šis ir bijis ļoti produktīvs rīts - noliku ieskaiti, gandrīz pabeidzu briesmu darba skarbo redakciju ar visiem niknajiem pareizrakstības kļūdu labojumiem, mazliet aizgulējos, mazliet uzvilku dūmu un pat paspēju ierakstīt vienu komentāru!

tikko kāda vecmāmiņa atnesa nodot grāmatas. vai nav mīļi? bet viss, par ko es spēju domāt ir tā karogu čupa, kas nolikta gribi-ņem plauktā un to, ka man jau tagad ir pārāk daudz grāmatu un visādu lasāmu štruntu

vilhelms purvītis, stc, gleznot gāja ar baltu kreklu mugurā lai viņa baltais nekad nebūtu tīrs

izrādās, man visu laiku par to, kas ir bankrots bija tikai baisas, veselīgas aizdomas. tagad es ZINU un ticiet man, tas nemaz nav patīkami