saakusies sezona, kad visi svariigie aitemi jaaliek prieksheejaas bikshu kabataas, citaadi pastaav saspieshanas draudi. izraadaas, ka tunelii pasliidot var iepaziities. kaut gan tas pat tuvu nestaav vispaareejai interesei un runaatgribai tieshi tad, kad 25kilogramiigaa skaidu paka sliid laukaa no rokaam
vai es jums kaadreiz esmu teikusi, ka man galvaa neviz zaagu skaidas, bet briketes?
kaa gan tas naak, ka taas nepareizaas izveeles tik viegli naak?
un taas pareizaas nekaadi nedodas rokaas?
no malas, jau protams labaak redzams kaa kuram jaadziivo un kas kuram jaadara, tikai kaadeel no iekshienes tik biezhi sanaak izveeleeties nepareizi?
es negribu, ka mani maaca dziivot. es gribu iemaaciities dziivot pati
un veel es nezinu vai tagad, ja mani kaads gribeetu glaabt un sargaat no manis pashas man pietiktu praata un speeka kaadu taadu suutiit dillees
un veel mani nebeidz paarsteigt tas, ka /ja nenem veeraa to nelaimiigo reizi, kad pilniigi aizleejusies taisiiju skalus un paarsitu pilniigi visus labaas rokas pirkstu kaulinjus/ briketes un skaidu atlikumi un karstaas durtinjas mani notraumee vairaak
patiesiibaa es esmu kurmis. kaa gan citaadaak shaadaas sniegainaas dienaas mani paarnemtu slinkums un veelme guleet no tumsas liidz tumsai. pat eest kluust neobligaati. un pat ne galu
pashpietiekamiibai mazliet chatinja maajaas, kaadu lubeni un nekaadas steigas
un veel vannu un muguras masaazhu. bet nevar tachu gribeet visu
uz somas ir glotains pieraadiijums tam, ka neta kafuuzhos seezh arii drochiitaaji
labi, ka ir salvetes
