citi kā cilvēki a mums 19. jāatstrādā. вот тебе absurda teātris

šodien, cenšoties vārdu "jugar" (spēlēt) izlocīt kādā pavisam dīvainā pagātnes laikā iestrēgu pie hu-hu-hu-I un šeit nu intonācija nejauši aprāvās un visi, Alberto ieskaitot, aiz smiekliem vēlās no krēsliem nost. tā nu nepaspēju izgudrot jaunu pagātnes locījumu.

un pēcāk Alberto piebilda, ka mums, latviešiem, gan ir daudz tabu. tāpēc viņš neprotot pareizi izlocīt darb.v. pirst un dirst.

būtībā viņam taisnība. lielajā latv. val. vārdnīcā P nodaļa ir cenzēta. kāds tur brīnums, ka valoda izmirst

trešo reizi šonedēļ es neizturēšu. cik var ļaut, lai rausta aiz ūsām?!

19.novembrī, pirmdienā plkst. 13.13
pulcējamies pie Rīgas Cirka Merķeļa ielā. (paņem un pieraksti, lai neaizmirsti)
darbība - ņemam savus mp3 atskaņotājus, ipodus vai jebko, kam ir austiņas un -
dejojam. katrs savā ritmā.mūzikas izvēle - brīva. jau ejot uz cirkus pusi varam iesildīties padancojot pa ielu.
katram lasītājam, pat tam, kas neapmeklēs flešmobu ir pienākums šo ziņu padot tālāk radiem draugiem, kaut vai skolā pie ziņojumu dēļa pielikt.pašiem būs jaukāk, ja cilvēku būs daudz jo daudz.
ierosmei iesaku noskatīties - http://www.youtube.com/watch?v=fWaXXpHki7o
let's dance together!!!

pēc naksnīgas sarunas par mākslu un skaistumu māte aizgāja uz vietējo muzeju Mākslu raudzīties. domāja par goiju un dalī, atnāca mājās vīlusies - tur tikai parasto jelgavas slimnieku darbi
saintriģēja. iešu iečolēt, ja reiz tabaku un poļu ekspresionistus palaidu garām

es ļoti gaidu īstas papīrā rakstītas vēstules. un atklātnes no tālām zemēm, kur nekad neaizbraukšu. un man bail, ka mazais pastnieks, ko vienrīt redzēju - tāds neuzkrītošs vīriņš, mazliet pēc rūķa, izspūrušām uzacīm, ielocīts milzu somā un nozūmēts dziļi meža biezoknī un nekad vairs nenesīs neuzrakstītās vēstules jo lielajā g-pilsētas pasta kantorī neviens viņa prombūtni nav pamanījis