nezinu, kas man lēcies, bet pēdējā laikā tiešām kauns, kad iedomājos par dažiem no tiem nelaimīgajiem īriešiem, kuros esmu bijusi līdz ausīm. kaut ar uz mazu brītiņu. zinu, zinu - iemīlēties nav nekas slikts, tad ir klapes uz ausīm un acīm.. un sajūtas vispār nav nekas slikts. daži domā, ka mīlestība ir tas visvis vienīgais svarīgais dzīvē
nu jā. un es padomāju, atceros un man tiešām kauns. un vēl lielāks kauns par to, ka kauns

pilsēta svīst tveici. rōzīgie tīteņi sasēduši zaļā žoga aklajās acīs un nu izmisīgi taurē garāmgājējiem manu taisnību. mašīnu troksnī nevar dzirdēt. kāpšot debesīs dievam sūdzēt.
es tikai gribu, lai man piezvana