mīliet mani šodien. vairāk kā parasti

kļūstu nervoza, kad jūs tik klusi. lai gan ne tikai no tā

ja to kaķi nevar ne redzēt, ne dzirdēt, tas nozīmē, ka top blēņas. negribas darīt to jēdzīgo, kādēļ esmu piesavinājusies viņu dzīvokļu atslēgas, gulējusi viņu gultiņā, dzērusi no viņu krūzītes un sēdējusi viņu krēsliņā. nomazgāšu traukus, peiedzeršu tēju, saņemšos un tad...
man taču ir labākie mīļcilvēki pasaulē!!!

gribu uz rīmonu, uz nino katamadzi gribu, uz airosmitu gribu, uz on danse gribu, uz parīzi gribu, uz vīni un brukseli arī. ābeļdārzu, pilnu sniegpulksteņu bataljoniem gribu. hapīendu. skaistu, bet nebanālu. pie jūras. un divriteni ar sarkanu groziņu starp ragiem. melnu mežģīņu vēdekli. nepieklājīgi dārgu un neizsakāmi skaistu korseti. redzēt okeānu. un monē reprodukciju pie sienas. cirtas kā piecdesmito gadu holivudas filmās. tikko artas zemes smaržu pirkstu galos
tik ļoti gribas visu skaisto. tā lūk gadās, ja saklausās katie melua, saskatās amēliju un jūtūbā tīksminās par brīnišķīgu dziesmu brīnumainiem klipiem
tā kā neesmu izdarījusi pilnīgi neko jēdzīgu attiecībā uz k.d, varūt varētu paskatīties vēl kādu filmu, pasnaust un baudīt ziņkārīgās saules starus
jā. tas būtu pašā laikā