pie matiem pieķērusies kaut kāda smarža. man šķiet, ka no tās dāmas, kam sēdēju blakus tramvajā. patīkama, bet es ar tādu pati nekad. te tev nu bija. pieķērās un tagad nelaiž vaļā
un šķiet, ka aiz pleca kāds stāv. kāda

un jocīgi ka ir tādi cilvēki, kurus ieraugot esi beigts un pagalam. vai tad, kad viņi atver muti un kaut ko izdveš. un ir vienalga, vai tas ir tikai garāmskrienot un tu to cilvēku nekad vairs neredzēsi vai kafejnīcā vai tramvajā. un tā var būt ir vienīgā reize. un varbūt viņš/viņa tā arī nebūs tevi pamanījis un jums nekādas komunikācijas nebūs, vai ka tiksi pamanīta tikai pēc kāda laika un jūs sadraudzēsieties. nu tā, ka ieraugi viņu kā personu un tai pat mirklī iemīli. un vari par viņiem vien domāt un runāt stundām ilgi, aizgūtnēm elpu ķerot. un stāsti citiem ka viņš/viņa ir TIIIK , nu riktīgi foršs. kwiii
un ir tādi, kuri sākumā izraisa nepatiku vai vēl ļaunāk un ar laiku kļūst neaizvietojami. un tu vairs nevari sevi iedomāties bez viņiem