tā. tas ir noticis. esmu neglābjami iemīlējusies un gatava mainīt ne vien savu attieksmi, bet pat dzīvesveidu un intereses. crysler pt cruiser. kādā elegantā krāsā, noteikti ar perlamutra nokrāsu. esmu iedegusies totālā iekārē un man šķiet, ka tā vai citādi, agrāk vai vēlāk, bet tāds būs mans. esmu gatava pat apgūt nejēdzīgi daudzos man vēl nezināmos faktus, kas slēpjas zem mistiskajiem cipariem, kas apzīmē motora tilpumu un visus tamlīdzīgos sūdus, kas no attiecīgajiem cipariem izriet. un pa to laiku dabūt tiesības un pieslienājot visus auto salonus ar āķi lūpā dabūt pabraukties. liktenīgā tikšanās notika šovakar. pie mazpilsētas rimi. mēs ar mammu gājām atpakaļ uz savu dzelteno, kuram turpat blakus stāvēja KAUT KAS FANTASTISKS. perklamutra ķirškrāsā. ar tik mīlīgu deguntiņu kā vabolei, tikai tādu nu tādu.. kwiii
kamēr mamma lika maisus mašīnā, es to vien spēju kā spiegt un lēkāt apkārt. es pat papūlējos virs radiatora tajā mazajā, apaļajā firmas čibrikā burtot nosaukumu. uz manu spiedzienu 'mammu, mammu, tas ir kraislers' dīvaini noreaģēja vecis, kas nāca uz mūsu pusi. es jau paspēju satrūkties un sabaidīties un sadomāt juceklīgus un neloģiskus attaisnojumus nepieklājīgajai blenšanai, kad viņš iekāpa blakus stāvošā audi. phe.
iedomājieties - audi (80 vai 100)
cik oriģināli!

papētīju bildes un sajūtas. man šķiet, ka tā ir elegance, šiks un attālā līdzība ar sešdesmito gadu filmām džezīgā pavadījumā. un ir tik viegli sevi iztēloties samtainā tumsā cēli izkāpjot no pērļainas vīnkrāsas māšīnas, melnajai vakarkleitai vējā plandot un auskariem žvadzot operas vai kādas citas skaistas ēkas priekšā...
un tas nekas, ka īstas dāmas uz operu pašas pie stūras nesēžas, un tas nekas, ka īstas vakarkleitas un pērļu virtenes un hamfrijbogartiskie pielūdzēji ir tikai manas nerealizējamās holivudiskas ilgas..
man tomēr šķiet, ka tai ir jābūt sasodīti labai sajūtai ko tādu paveikt. nagliņpapēžos, pārdrošā kleitā ar dziļu muguras dekoltē un pērlēm ausīs