a ko man tagad darīt?
patiesībā esmu tik ļoti piekususi no skaidrošanās, attaisnošanās un provokācijām, emocionālās vardarbības, smadzeņu skalošanas un prāta terora. laikam jāatlaiž. šodien jau redzēju, kā jaukam cilvēkam asaras pa gaisu un arī bail no izdegšanas. man arī, bet es aiz spītības i netaisos. nezāle neiznīkst, liesma neapsīkst. nu ne jau kādam par prieku. nē!!

man dažreiz šķiet, ka es tev nepatīku

man šķiet, es dublēju pati sevi. un nevis kā džūlija robertsa kurai kājas esot resnas vai nesmukas, bet kaut kā citādi un visu laiku
c`est smiekligi