jūtu, ka man salūzīs sirds. tāds mazs, melns pūkains kamoliņš mani ir savaldzinājis. jau tagad skumji, ka iedomājos ka jādod prom vien būs. bet tā gribas paturēt, lai kas tāds piederētu tikai man, gaidītu no akadēmijas mājās pārnākot, reizēm šo to sablēņotu. ehh
lūzt jau no domas vien par atdošanu. kāpēc gan man nevarēu būt plašs dzīvoklis kur palikt man un manam kaķabērnam
ehh