mans otrais tēvs iestādīja dārzā tulpju koku. viņa pēdējā rudenī apstaigājām dārzu un pie tulpju koka viņš skumji nopūtās, ka tā arī neredzēs to uzziedam, jo no stādīšanas esot jāgaida kādi 20 gadi, bet līdz tiem vēl labs laiks. diemžēl, mums visiem bija skaidrs, ka tik ilgi viņš nenodzīvos, optimistiskais scenārijs bija ziemassvētki, kas nepiepildījās.
nākamjā pavasarī ar mammu staigājam pa dārzu un ieraugu, ka zied tulpju koks. no pārsteiguma un brīnuma iekliedzos.