es to izjūtu kā to, ka mana mīlestība pret meitu ir beznosacījumu, pat ja viņa visu dienu gaudo un uzvedas šausmīgi, jo zobi sāp, es varbūt nebūšu priecīga, bet manī saglabāsies tāda kā saikne un daļeja iecietība, plus dabiska ieinteresētība viņā,

bet ar audžudēlu tā ir vairāk tādas kā nosacījumu attiecības - ja viņš uzvedas ne tā, mani tas vairāk kaitina un rada dusmas, bet tas iespējams tapēc, ka viņam ir 11, kamēr meitai 2, un attiecīgi es varbūt no viņa sagaidu vairāk atbilstoši vecumam.

nemāku noformulēt, bet jā, laikam ir tā sajūta par beznosacījumu/nosacījumu attiecībām