man šķiet, tas ir ļoti atkarīgs no tā, kādu iemeslu dēļ bērns ir ticis adoptēts?
es spriežu pēc tā, ka esam audžuģimene drauga māsasdēlam, un es skaidri izjūtu, ka viņu es nekad nemīlēšu tāpat kā savu meitu. lai arī viņš man rūp, bet tās nav vecāka sajūtas. kgan varbūt tas ir tāpēc, ka viņš pie mums atnāca jau 11 gadu vecumā (?)

es pieļauju, ka adopcija biežāk notiek, nevis tapēc, ka jāpalīdz bērnam, bet tāpēc ka vecākam kādu iemeslu dēļ nevar būt bērnu un ļoti gribas, un tad jau droši vien arī tā mīlestība ir tada pati kā būtu pret piedzemdētu (?)

nez. interesanti ar visādam tādām mīlestībam un pieķeršanām.