Divas dienas spēlējām vasarniekos. Akmandieniņ kā es gribu vismaz vasarnīcu! Bija pāris asinsstindzinoši mirkļi (viens kliedz kā sirēna, jo aizgājis uz nepareizo pusi un sajutās apmaldījies. Tad vēl tas oda negadījums. Man mugura čupā - izstādīju vīramātes dārzā gandrīz visus puravus, selerijas, vatafakus un kādas trīsdesmit paprikas, tur vieta kā siltumnīca. Vakar pārstiepos ūdeni jo zem plēves zeme līdz galam nebija gatava, velēnas vietā bija ierīkojušās skudras.
Skaidrs ir tas, ka šitādai brīvdienošanai neko vairāk par ūdeni, kaut ar akas, nevajag, bet nu ideāli, ja ir arī kāda mīksta mēbele kur atstiepties.
Cerams vēl kādreiz izdosies šitā aizšmaukt vieniem.