17. Decembris 2007
ai, vienreiz jāsāk naktīs gulēt. citādāk šoreiz bija kkāds pārtijs pie dabas krūts /kā tas skan krieviski? nav takš grudj prirodi/ ar šašlikiem un zā, kas pa tālruni runāja ar ralfī, kas bij tālu eksotiskās un siltās zemēs pieredzi smelties un rauru ar kkādu šaumīgi izskatīgu brūgānu. un žimu un sesku, kas ar visādiem aparātiem bija devušies dendroloģisku attēlu medībās un širmi, kas stāstīja par dzīves jēgu un pa punktiem pierādīja, kāpēc es dzīvoju nepareizi un ea ar vīru, kas grasījās kuru katru mirkli ierasties tam kaut kam par godu.
bija tāda īsti silta un saulaina vasaras pēcpusdiena. bitītes dūca, putniņi čivināja
gribu vasara. tūliņ pat!