Cenšos domāt pozitīvi. Priecājos, ka šajā situācijā neesmu stāvoklī vai ar zīdaini uz rokām, esmu puslīdz savedusi kārtībā gaļas mētelīti, nu vismaz nekam akūtam nevajadzētu izlīst (reti skaistie mati moš līdz tam kad beidzot varēs uztaisīt analīzes ataugs paši) un neviens tuvs rads nav pansionātā vai slimnīcā (pagaidām. muhaha)
Domāju par cilvēkiem un citātiem kas mani iedvesmo, varbūt ieviesīšu rubiku, būs vismaz tematiski virzīta tā grafomānija. Nu un interesanti, protams.
Ir daudz lietu ko nevaru ietekmēt, bet arī tās mazās, ko varu darīt, ir nozīmīgas. Saruna ar tuvu draugu lai nenokaras deguns. Linki ar kultūru un izklaidēm lai palīdzētu aizpildīt laiku tiem, kas internetu nemāk vai ir citā info telpā. Galu galā tā pati sazvanīšanās ar radiem