Es viņus vienmēr glābju. No noslīkšanas, no saspiešanas, no nosišanas. Jo nu pretīgi viņi varbūt ir, bet lietderīgi vai ne. Un tagad par to man viens ķēms ielīda nakts džemperī. Nobijos, aizgāju pie vīra, lai paskatās vai uz ribām nekas nav pielipis un palicis, jo es viņu vaimanuvaimanu nejauši nospiedu. Un tagad es atklāju, ka man tur ir pumpa, kas nedaudz tirpst un niez un knieš jo man tas suka zirneklis fakin iekoda padusē