pierakstam blociņā! redzi, manas augslējas nav baigi trenētas, bietes un avenes es neēdu vispār, ar riekstiem ļoti uzmanos un zivis man īsti negaršo, jēlas olas garšu sajūtu pat ja tā ola tikai blakus ir stāvējusi, līdz ar to ir bijuši piedzīvojumi, piemēram tematiskas grāmatas atvēršanas banketā es mutē ielieku kaut ko pēc skata nekaitīgu un tad tas izrādās Kaut Kas Neaprakstāms un tieši tajā mirklī man un blakus stāvošai meitenei pienāk pasniedzējs un iepazīstina ar Vēstniecības Čiekuru. tas tiešām bija viens no spilgtākajiem brīžiem manā gastronomiskajā mūžā - smaidīt, censties pateikt sakarīgu teikumu un just kā tā riebīgā substance lēni slīd lejā, bet kuņģis sažmiedzies un grib turēties pretī. es ilgu laiku ar lielām aizdomām skatījos uz jebko kas ir porcelāna uzkodu karotītēs un tematiskajos pasākumos kā nekaitīgākos ēdu sieru, olīvas un pūdēto desu :D pēc tam arī iegaršojās i sieri i olīvas i desa