nē, es esmu situācijas ķīlnieks. īstais varonis ir GV kam šis viss sagādā ciešanas. domā es baigi gribēju?! :D bet ko darīt, ja bērni ir gatavi, vakar viena pačurāja uz podiņa tā, ka redzēju, bet iepriekšējā dienā abi podi bija ļoti pilni un uz paklāja sačurātas biksiņas, secināju, ka bija bet neredzēju. no šodienas varu to lietu skaitīt oficiālu - pa vidu nodarbēm un starp tām ejam kolektīvi čurāt, pabrīdina ka būs, tāpat gadās biksītēs, saka kaka, pasēž bet pēc tam pilnas bikses, bet ieskaitu, ka ir. saprašana, motivācija, nu vairs neplēšas kurš uz kura poda un nestīvējas barā visi pie viena, diendusu sausas izguļ jau ilgu laiku un viss cits kā dzīvē pienākas - pa maziem solīšiem