viena kašķa sakarā man jādomā par visnotaļ dīvainu tendenci. tad, kad ir problēma (reāla vai iedomāta laikam nav starpības) tie, kas kaut ko dara, lielākoties nevis dara pa ķeksi (zvans dienestiem vai atbildīgajām institūcijām kas par ko konkrētu atbild un vajadzības gadījumā oficiāls iesniegums) bet labākajā gadījumā uzsūta Bez Tabu, sliktākajā mēģina celt paniku soc.tīklos. jo nu it kā kaut kas taču ir izdarīts, var iet gulēt mierīgu sirdsapziņu, gan jau žurnālisti vai kāds cits uzņēmīgāks pieaugušāks pieaugušais kaut ko darīs.
bet nu lielā mērā pie vainas ir G_V kurš regulāri sarakstās ar satiksmes drošības institūcijām un panāca ka viena krustojuma malas nokrāso dzeltenas un tur vairs neparkojas un var redzēt.

diemžēl Temīda ir ne vien akla, bet reizēm arī tūļīga. uz manu e-pastu par salauztu soliņu pieturā atbildēja ar pāris mēnešu nobīdi kad tas jau bija salabots un semināru kurā lohiem bez medizglītības mācīja injicēt locītavā (jā, iekšā pašā locītavā, ar uzsvaru uz ceļa un elkoņa priekš sportistiem un cilvēkiem ar lielu fizisku slodzi) nenosakāmas izcelsmes brīnumšķidrumu, atbildēja ar pārāk lielu nobīdi.
toties par izkritušiem maisiņiem un benčikiem, dažkārt arī nesavāktām suņu kakām gan uzreiz var aizrādīt. es to arī daru, ja esmu iekšēji mierīga un varu to izdarīt laipni un ar smaidu. varbūt tiešām cilvēkam nejauši izkrita vai izbeidzās kakumaisiņš

gan jau lielā vecumā būšu pavisam kašķīga. tādēļ jau laicīgi jāatrod kāds jēdzīgs hobijs vai (skūzi) uzšāvējs