9. Marts 2018
šonakt uršķi slikti gulēja, vispirms ap vieniem, tad ap trijiem taisīja trādirīdi. un mazais lielais piecēlāss piecos (5.00!!!) paziņoja, ka grib ēst un ir izgulējies. apēda bulciņu un konfekti un tad mēs stīvējāmies vai un ko darīt. beigās sadusmojos, pateicu, ka es eju gulēt, lai viņš klussi lasa un dzīvojas un tā nu līdz 6.40? vai gandrīz septiņiem nosnaudu uz lielās istabas dīvāna Babas segā ietinusies visa tāda silta un tad attapos, ka G_V ir aizgulējies. tad cēlās arī mazās sirēnas. vēlāk izrādījās, ka vienai kakāt vajadzēja, es viņu saprotu - man tādā s(h)ituācijā arī nākru niķītis nevis miegs. tagad vēl nav astoņi, esmu pabarojusi 3 cilvēkus ar brokastīm, pati kko iebakstījusi, novākusi no radiatoriem veļu, uzlikusi uz radiatoriem veļu (besī, ka nežūst, no tā gan drēbes mazāk nesmērējas), izmazgājusi vienu vešeni un jau gribu tikai apātiski blenzt sienā un neko nedarīt. BET DARBA TA NETRŪKST (visa tāda dramatiski pūtoša iet pretī neredzamajam saullēktam)