es laikam šajos viedokļos esmu kaut kur pa vidam. man šķiet, tas, cik brīvāk jūties, ir atkarīgs no tā, cik dzelžainos/traumatiskos vecāku tvērienos biji. bet kopumā tīri objektīvi - atbildības ir vairak, tikai atšķirība tā, ka šīs ir tevis izvēlētas atbildības un ļoti pat iespējams visai patīkamas. tas ir kā ar rutīnu - vari pieņemt, ka tā ir kaut kas negatīvs un briesmīgs, un dzīve ir garlaicīga, vai vari izveidot savu rutīnu/režīmu ar mazajām lietiņām, kas patīk un pamazām baudīt dzīvi. tā teikt, uzvilkt gumijniekus un priecāties par puķi, vai žēloties par laikapstākļiem ir katra izvēle.

droši vien svarīgākais tajā visā ir tas, ka mēs trīs varam pateikt, ka kopumā mums patīk savas dzīves :*

šausmīgi gribās tēju ar jums abām un gudru diršanu par dzīvi :D