Bērnus regulāri nolieku fakta priekšā, ka mēs neēdīsim katru dienu tikai to, kas viņām garšo.
No bezbērnu pieaugušā dzīves visvairāk pietrūkst nevis sekss, kad sagribās, un arī ne tik ļoti ēdiens (jo to tomēr sev regulāri pagatavoju "pēc ģīmja un līdzības"), bet pastaigas u.c. aktivitātes kad un cik iegribas. Šitās špidrilas pat 1km noiet uzskata par kaut ko traki grūtu. Bet tagad mēs bezbērnu brīvdienas ņemam nevis pārgājieniņiem un riteņizbraucieniem, bet frisbija mačiem.