laikam kādai ceļu esmu pārgājusi. dabūju atkal ad hominem. pašai uz sevi dusmas, jo dusmas un tāds kā neliels aizvainojums par spīti tam ka konkrētais cilvēks dzīvo citā izplatījumā. nu tādā kur vienradžu putekļi, varavīksnes u.t.t.
tāda sajūta kā ar pirkstu sūdos būtu iebraukusi. tādā visu ziemu sniegā pastāvējušā un pavasara atlaidinātā