gulēju gultā visa tāda amēba ar pilnīgi negulētas nakts sajūtu (lai gan objektīvi tā protams nav, ir arī gulēts. drusku un saraustiti) un domāju, ka man vajag nevis miega cepuri pret matiem, bet kārtīgu ķiveri pret zīdaiņu kāju belzieniem. man ir sajūta ka man ir atdauzītas ribas, jo es ļoti ļoti centos pagulēt

tagad atceroties vecpilsētas 'auklīti' kas pieskatīja bērnus, sadzirdot viņiem balderjāņus kamēr pati adīja, neizklausās tik briesmīga tā doma