bilitis dziesmas

Une femme s`enveloppe de laine blanche. Une autre se vet de soi et d`or. Une autre se couvre de fleurs, de feuilles, vertes et de raisins.
Moi je ne saurais vivre que nue. Mon amant prends-moi comme je suis: sans robe ni bijoux ni sandales, voici bilitis toute seule. Mes cheveux sont noirs de leur noir et mes levres rouges de leur rouge. Mes boucles flottent autour de moi libres et rondes comme de plumes.
Prends-moi telle que ma mere m`a faite dans une nuit d`amour lointaine, et si je te plais ainsi, n`oublie pas de me le dire.



Daža sieviete iesedzas baltā vilnā. Cita tērpjas zīdā un zeltā. Cita grezno sevi ar ziediem, ar zaļām lapām un vīnogu ķekariem.
Es māku dzīvot vienīgi kaila. Mans mīļais, ņem mani tādu, kāda es esmu; bez drēbēm, bez dārgakmeņiem, bez sandalēm, tikai bilitis un vairāk nekā.
Mani mati melni paši savā melnumā un manas lūpas ir sarkanas pašas no sava sārtuma. Manas citras vijas man apkārt brīvos lokos kā spalvas.
Ņem mani tādu, kādu māte mani dzemdējusi tālas mīlas naktī, un ja es tāda patīku tev, neaizmirsti man to pasacīt.

Pierre Louys Les Chansons de Bilitis. No fr.val tulkojis J.Sudrabkalns. 1990. gada faksimilizdevums. 29.-30 lpp