17. Marts 2017
taisnība tai psihtantei bija: vakar man bija nosacīti 'brīvdiena'. tasir vakarā es pasnaudu (briesmīgi negribējās skriet, ķert un grābt, pirms baseina tak jāsakopjas: jānoņem atlupusī nagulaka, jānoskuj kājas lai mazāka ūdens pretestība u.tml., jāatrod peldkostīms), piespiedu sevi pastaigā pa rajonu, apbrīnoju daudzstāveņu puķu dobes, mājās pārnākusi pazīdīju bērnus un ielikos vannā. noskuvu tomēr tās kājas, atmetu ar roku pieklājībai un kamēr abi ģimenes vīrieši ciemojās ar vectētiņu, noberzu papēžiem veco ādu u.tml. naktī gulēju slikti: sīkās bieži gribēja ēst, lielais kko čīkstēja (man šķiet, ka pāri palikušais māsu piena maisījums un zīdaiņu 'putra' viņa gremošanai nenāk par labu), cēlās tūliņ pēc septiņiem un pagidām vēl ne reizi neesmu pārvērtusies par pūķu mātīti. tiešāmjāmēģina ikdienā ieviest tā pauzes pusstunda vannā ar ausu aizbāžņiem (lai var izlikties par beigtu sirēnas gadījumā) vai īsa pastaiga apkārt kvartālam. bet vispār es gribu uz baseinu. ir man tāda fantāzija, jā