vakar bija ļ. aizkustinošs mirklis: izrakstīja tantiņu. tādu pagalam švaku. un onkulītis arī tāds vecs un nevarīgs un svarā puse no tantiņas. neba nu uznesīs viens uz to pirmo paaugstināto stāvu. speciālais transports ar pacēlāju jāgaida, jo tikai viens un maksā kādus 25-30 eiro līdz viņu adresei. 'padomājiet, varbūt kāds var atbraukt pakaļ un uznest, tomēr paliela naudiņa' saka māsiņa. turpat stāv pāris - vecāka sieviete un jauns čalis, kaut ko sačukstas, viņa izņem naudiņu, pabiksta un tas džeks māsiņai saka: 'Redz kur būs, viņiem laikam nav, mēs iedosim'. visa uzgaidāmā telpa aizkustinājumā uzelpoja, bet viņi iztika - sarunāja kādus radiniekus.
tā kā nav jau tik slikti, ir labi cilvēki pasaulē!