vakarvakarā manī iedūrās dziesma. tā sāpīgi. nu tā, kā kad dziļi iegriež pirkstā, asinis plūst straumēm un visa roka pulsē. un tad, kad norimst, sūrst un neliek mierā.
un tad ir pilnīgi vienalga, ka tas bija tik sen. un ilgāk nekā vasara. un bez dejām.


tā vēl nebija gadījies. nu tā, ka ļoti žēl, sāpīgi un skaisti reizē vienas dziesmas dēļ.
bet tāda jau laikam ir tā pirmā mīlestība. lai ir par ko vecumā tīksmināties. un varbūt mazmeitām stāstīt