nu, es cenšos nekrāt, bet man ne pārāk sanāk. un ar tām mantām, kas apritē (mājas-pie vecākiem-atpakaļ mājas) izdodas ietaupīt līdzekļus, kas ir diezgan būtiski studentam. un taupās vieta uz nesezonas lietām. un vēl man patīk drēbju maiņas ballītes tepat cibā un ārpus vai vnk kādu foršu štāti, kas neder atdot draudzenēm, jo pasaulē ir tik daudz drēbju, visas tāpat nenopirksi, visas nenovalkāsi un jauna štāta, kas pat nav jauna, sagādā ļoti daudz prieka.

tagad gan man ir daudz mazāk vietas drēbēm, jo pusi skapja (lielāko) aizņem juniora lietas un tad nu tās gan cenšos nekrāt, bet dot apritē tālāk, atst;ājot tikai to, kas velkams tagad vai drīz vai to, ko gribētu citam savam bēbītim (kad nu tāds gadīsies, bet šie visi brauc uz laukiem).

un tagad man ir plāns. ka mazpilsētā esot izšķirošu drēbes un ne tikai, lai lieko, foršo atdotu tālāk (sazinājos ar dāmu, kurai mājiņā bija ugunsgrēks un vismaz šo to jau esmu atlikusi)