17. Marts 2015
man ir tuvu radinieku stāsts par šo. man ir Amerikas māsīca, kura tur ir dzimusi, jo vecvecāki kara laikā izbrauca uz Ameriku, bet viņa runā latviski un pēc neatkarības atjaunošanas ar vecākiem sāka braukt uz Latviju vismaz reizi 2 gados. tātad viņa pirms pāris gadiem adoptēja latviešu bērniņu, jo 1) viņai pašai nevarēja būt bērni; 2) viņa gribēja tieši no LV adoptēt; 3) LV bērnus arī esot vieglāk dabūt nekā vietējos, jo pēc viņiem rinda nestāv kā US; 4) viņai kā latviski runājošai arī bija vieglāk adoptēt LV nekā citiem ārzemniekiem, kas grib adoptēt šeit. un teikšu tā - jā, viņa pēc gada nodzīvošanas ar bērniņu LV atgriezās Amerikā, jo viņai tur bija labi apmaksāts darbs un hipotekārais kredīts mājai. un bērniņš tur ir mīlēts, vests uz pulciņiem un skolām. un ar viņu arī visu laiku runā latviski, lai valodu neaizmirstu. bet, protams, ka viņa mājas būs Amerika un viņš sevi par latvieti diez vai uzskatīs, pat ja brauks ciemos uz šejieni ik pa pāris gadiem. bet vai tiešām tas bērns būtu laimīgāks šeit bērnunamā, kur varbūt nebūtu adoptēts vispār? un tiem, kas pārmet, ka latviešu bērnus adoptē uz ārzemēm, man gribas teikt - nu tad ņemiet un adoptējiet viņus šeit paši! bet tā jau nenotiek, vai ne? nu tad man liekas, ka ļoti loģiski ir, ka to bērnu adoptē uz ārzemēm, kur viņam dzīves līmenis ir tik daudz reizes labāks kā varētu būt šeit. nu nav amerikāņi debīli un šaujamos mājās netur. un arī reliģiozi fanāti nav. es zinu, jo es tur dzīvoju. tiem bērniem lielākoties (protams, var gadīties izņēmumi, bet šeit tie nu toč gadītos biežāk) klājas ļoti labi. un Amerikā nekādas papildus uzturnaudas par adoptētu bērnu nedod.