vispār es domāju, ka cibas diskusiju esence 'minetes un kotlets' oi, pārrakstījos, bet tik jauki, ka atstāšu, tiek apspriestas pārāk vienpusīgi. tā es domāju jo
1) mans krustēvs taisa garšīgākās kotletes everest. nu labi, tikpat garšīgas kā vecāmamma tādēļ dalīta pirmā vieta
2) mans dzīvesbiedrs taisa kolosālas kotletes
3) kotletes esmu cepusi vienreiz, sen, māka jāapgūst kārtīgi pirms varu lepoties
4) šie abi gan kopā gan katrs atsevišķi var lieliski kalpot par maiņas vienību. minets un kotletes (bāc, atkal uzrakstīju nepareizi, šoreiz laboju) par kažoku, kotletes par minetu (http://klab.lv/~neraate/1292472.html?mode=reply) un katrs atsevišķi arī. kā tajā jokā:
-znaješ, on mņe mers padaril
-ti što?!
-ņe iz paļca že ja etu istoriju visosala


un vispār šis jāuzskata par dedukcijas (vai indukcijas) piemēru, jo pēc sevis spriežu, ka ne visas sievietes māk cept kotletes (kā rāda piedzīvojumi sabiedriskajā ēdināšanā, ne visām to arī vajadzētu darīt, mīļā miera labad es ceru, ka minets viņāms anāk labāk) un ka ne visi vīrieši neprot (arī tie, kuri nav pavāri un ēst gatavošana tiem nav hobijs)