1. Janvāris 2015
apņemšanās, ta apņemšanās, man ir tikai vēlmes, tās pašas pastāstīšu drusciņ vēlāk (tūdaļ ciemiņi būs klāt, brūnītis nedaudz piedega pie pannas, tādēļ to pārlēju ar šokolādes glazūru, šokolādre taču dziedē visu vai ne), bet gribu pažēloties, ka lielā JG vēlme ir atrast to maisiņu ar zeķītēm, smukajām zeķbiksēm (!) un biksītēm, ko saliku pirms garā brauciena pie vecākiem un tā arī neesmu atradusi. labi, ka man visās mājās apakšveļas un zeķīšu krājumi /nu, nosacīti krājumi, bet basām kājām un pliku pakaļu vēl neesmu patikusi/. tas ir, es ceru, ka esmu salikusi. tas ir - tā vajadzētu būt, jo tos parasti somā ielieku pirmos. un es tiešām domāju, ka tā bija arī šoreiz. grūti jau saprast. katrā ziņā bērns un gandrīz_vīrs bija apģērbti un labi ekipēti (mans nopelns tur tikai daļējs), tikai pati tā - kaut kā, ar Dievu uz pusēm
tipiski
jo mana lielā baisama ir tāda, ka tas maiss ar kompromātiem Kaut Kur mētājas un Kāds to atradīs. un tad jau labāk cerēt, ka esmu ko sajaukusi un izmetusi misenē, vai ne